Par drošo krāsu izvēli ikdienas aksesuāriem

Nesen bija saruna par to kādas krāsas izvēlas cilvēki veicot pirkumus saistībā ar apģērbu, aksesuāriem. Apstiprinājās manis novērotais, ka lielākā daļa apjūsmo košos, krāsainos dizainus, bet, kad jāveic izvēle pirkuma formātā, paliek pie ierastajām vērtībām- melns, balts, kaut kas neitrāls. Tas arī droši, ka izvēlētās krāsas derēs kombinācijās ar pēc iespējas dažādākiem tērpiem.  Tad nu te mana drošo krāsu izlase, lai būtu it kā neitrāli, bet tomēr rotaļīgi un neatkārtojami: 

1) latvieša pelēkais - gana spoži, un nemaz tik nepamanāmi. Savērts kopā hematīts un nefrīts.

2) perlamutra sievišķīgums, kur skaisti savas dažādās nokrāsas parāda perlamutra pērlītes

3) svinīgi baltais, kas lieki komentārus neprasa. Balts nāk ar tādu vieglumu un gaišumu, kur kopā samiksēti ahāti, perlamutrs, stikla kristāliņi.

4) melnā maģija no oniksa un stikla kristāliem. Rotaļīgi eleganta melnā klasika.

Nolieku maliņā Bumbuļ' aproces.

Šķiet tieši ar Bumbuļ' aprocēm aizsākās mans apzinātais radošais ceļš. Pirmie manis pārdomātie soļi sava mazā biznesa veidošanā. Sevis pārādīšana Instagram, Etsy veikals un ta pakārtotie gājieni uz Latvijas Pastu. 

Savā laikā esmu pabijusi jaukajos Latvijas ražotāju plauktos, un vasaras tirdziņi arī neizpalika. Šķiet visvairāk palicis atmiņā Vecpiebalgas tirdziņš, kur neko negaidot, izvērtās par vienu no visapmeklētākajiem. 

 Ir gājis raibi, bet šobrīd laiks pārmaiņam. Augu pati un mainās tas, ko pati radu un kā uztveru pasauli sev apkārt. Tapēc pagaidām Bumbuļ' aproces nolieku, lai iespējams kādreiz tās atgrieztos jaunā ampluā. Bet pagaidām, laiks atklāt savu radošo pasauli no jauna. 

Lai vieglāk atbrīvot vietu jaunajam, Bumbuļ' aprocēm saliktas ļoooti draudzīgas cenas.

Krājumi netiks atjaunoti, ja kas iepatīkas - ņem ciet un uzlādējies Bumbuļu košajās krāsās.

Par zeķēm. Vilnas zeķēm!

Adītas vilnas zeķes - garderobes iemītnieks, kas agrāk likās pats "omīgākais, nestilīgākais", jo gan citu var padomāt bērns, kuram salīdzinoši maz ietekmes tajā, ko vilkt mugurā. Sevišķi aukstajā sezona, kad pāri visam ir siltums un praktiskums. Vismaz manā milleniāļa bērnībā. Bet šobrīd bez tām nespēju līdz ar soļa speršanu pāri mājas slieksnim, līdz mirklim, kad iekārtojos gultā. Nu labi, reizēm pat pa nakti tās netiek tālāk par manu gultu.

Protams, augam un maināmies, un laika gaitā izveidojas mūsu pašu vērtību sistēma. Šobrīd pašas vai mammas adītās vilnas zeķītes ir neatņemama aukstās sezonas sastāvdaļa, kas saistās ar omulību un siltumu, neļaujot aiziet nebūtībā paaudzēs koptajām mūsu ģimenes prasmēm. Nevar nepieminēt arī māsu šajā mūsu ģimenes adīšanas burbulī. Es, mamma un māsa rodam prieku adīto zeķu valdziņos, bet katrai pilnīgi cits rokraksts, un iekārojam otras adīto. 

Škiet šis adītais aksesuārs nebūt vairs nav tikai praktiskuma, bet arī estētikas iemiesojums. Nav taču vairs jāskaidro par nebeidzamo dziju pārpilnību veikalu plauktos un dizaina nebeidzamajām iespējām ritinot uz leju Pinterest atradumus. Ik viens manis adītais zeķu pāris sākas ar dziju apjūsmošanu vaikalā, pēcāk salāgojot ar reālajām ( vai ne tik reālām) vajadzībām.  Nākamais solis ir piemeklēt saderīgus pavedienus, lai satītu jau unikālu kamolu- gan praktiskos, gan estētiskos nolūkos. Lai katrs zeķu pārītis īpašāks par īpašu. Jau esmu minējusi, ka adu, kad vēlos, nevis vajag. Pārpildīti i-veikala plaukti nav mans mērķis, bet zeķu pāris ar ieadītām labākajām emocijām un manu radīšanas baudu gan. Iekārtoties ērtāk, un lai top!!

Tiekamies adīto zeķu plauktā manā baibashop.lv veikaliņā! 

Baiba 

Par brīžiem, kad gribas visu nolikt malā.

Šķiet esmu kā parastais mazais uzņēmējs, kam ik pa laikam gribas visu nolikt malā, neredzu jēgu tam, ko daru un sarakstu " viss slikti" varētu turpināt līdz pildsplalva izrakstās. 

Protams, šie dīkstāves periodi iet un nāk! Reizēm tie ir garāki, reizēm īsāki.  Reizēm pietiek ar vienu vakaru, lai sakārtotu galvu, reizēm nedēļu vai vairāk. Bet, lai vai kas, vienmēr atgriežos pie savas lietas, savas nepieciešamības darīt un izpaust sevi. Esmu jau tikusi pāri tam posmam, kad visas šīs  radošās darbošānas likās tāds " wanna- be", un kad sevi šaustīju par šīm " viss slikti" pauzītēm. 

Bet, ko daru es šajos periodos, kad raudiens nāk, un liekas, ka nekam nav jēgas? 

Sakārtoju darba materiālus/ darba vietu. 

Kārtības ieviešana materiālos un darba vietā ir kā negāciju detokss. Galvas sakārtošanai šis ir mans solis nr.1. Sakārtot, saorgnizēt, lai pati nepazustu vēl lielākā emocionālā bardakā. Ņemot vērā nepieciešamību pēc daudz un dažādiem materiāliem mājās ( par studiju vēl pasapņoju), lai taptu košas krelles, adītas zeķes/ cimdi vai realizētu citas radošās idejas.

Bez ekspektācijām  un mierīgu prātu, pārcilājot dzijas, sakārtojot pērles un akmeņus, izmetot visu lieko ārā, pašas no sevis uzrodas jaunas idejas un impulsi.

Duša.

Šo pieskaitišu pie tūlītējiem pasākumiem pēc draņķīgas dienas. Ūdens uz mani iedarbojas maģiski- nomierina prātu un aizskalo prom visu lieko. Vai tieši otrādi, iedot enerģijas šāvienu pēc ikrīta aukstās dušas. Gaidu vasaru un izpeldēšanos dzīvā ūdenī ar putnu trallinašanu fonā. Mirkļos, kad pirmās emocijas noplok, novērtēju cik īstenībā daudz jau esmu paveikusi. 

Ļaujos ikdienībai. 

Tieši tik vienkārši! Ļauties ( vai censties to darīt) katrai jaunai dienai, negaidot neko un nezinot, kurā brīdī būs īstais klikšķis galvā atkal celties un darīt. Šis priekš manis ir pats grūtākais, ļauties un netracināt sevi par lietām, ko nevaru ietekmēt. Esmu no tiem pašpietiekamajiem cilvēkiem, kam nepieciešams laiks vienatnē un, kas patiesi izbauda pati savu kompāniju, lai ar atjaunotu enerģiju atkal atsāktu rosīšanos. Ir dzirdēts, ka maziem bērniem jāļauj pagarlaikoties, lai paši atrastu sev interesantas  nodarbes. Uz mani kā pieaugušo šis darbojas 100%! Tieši tā izlēmu, ka ir laiks interneta veikalam. 

It kā visas tik pašsaprotamas lietas, bet,  pašam rūpējoties par savu " biznesa bēbi", ir tik viegli pazust pašizdomātās problēmās un sevis šaustīšanā. Vajag arī paraudāt, emocionāli izārdīties, lai pēc tam ar augsti paceltu galvu tikai uz priekšu dotos! 

Baiba

2024.gada pieturas punkti

2024.gads pagāja kā viens elpas pūtiens. Te nu esmu atskatoties uz nozīmīgākajiem notikumiem mana mazā biznesa kalendārajā gadā. Tā vien liekas, ka viss mierīgi un nekas nenotiek, bet 2024.patiesi bija struktūras gads. Sava veida kārtības ieviešana. Liekā atmešana un kārtīgs apliecinājums sev, ka vēlos ieguldīties savā sirds darbā. 

1) Pavasarī kļuvu par PVN maksātāju. Tā kā sūtu arī  ārpus Latvijas robežām, bez šī nevarēja iztikt. Jā, nācās paaugstināt cenas, bet pie šī brīža straujā dzīves un procesu ritējuma visapkārt, tas bija neizbēgami. Ziniet, man patīk tā sajūta, kad viss sakārtots, salikts pa plauktiņiem. Ja vēlies ar kaut ko nodarboties un attīstīties, man liekas tikai pašsaprotami dot kaut ko pretī. Savelkot mēneša bilanci, ķeru kaifu no tās biznesa sajūtas,kad ne tikai ņemu, bet arī dodu tālāk. 

2) Šķīros no sava Colette nosaukuma un Instagram profila. Tagad viss kopā zem mana vārda. Colette vienmēr man būs mīļš, un tas bija tas pats, pats sākums jau pirms 9gadiem ( ak jel, rudenī jau 10 gadi apkārt). Laikam jau izaugu no saviem pirmsākumiem un nejauši atrastā franču dāmas vārda. Kāpēc lietot svešu vārdu, ja man ir savs skaistais un unikālais. Un apzinoties sava biznesa specifiku, zinu, ka šis ir un būs vienmēr mans personiskais zīmols. Dzīve arī vieglāka palikusi, lieki neprātojot kas būtu atbilstoši kuram profilam - darba vai privātājam. Šobrīd izjūtu lielāku jēgu savam saturam. 

3) Ļoti liels prieks, ka beidzot saņēmos interneta veikala izveidei, par  ko jau biju prātojusi pārāk daudz. Vienu dienu sēžot pie datora un garlaikojoties,  izdomāju kāpēc gan nedarīt. Tie garlaicības mirkļi ir zelta vērtē, tad nāk ārā ašās idejas. Nav vairs Instagram mapītes, bet šeit viss ērtāk atrodams man un Jums.  Kā arī pašai iedod lielāku atbildības sajūtu pret to, ko daru. Kas no sākuma likās neiespējams, soli pa solim darot izrādījās kā aizraujošs process un neatsverama pieredze. 

2024.gadā manas paciņas tika nosūtītas Latvijas robežās, un dažādās lokācijās ASV un Vācijā. Prieks un pateicība par katru, kas pamana un novērtē manu roku darbu. 

Uz tikšanos 2025, Baiba! 

Interneta veikala pieredzes stāsts

Vispirms, man bija apnikušas Instagram highlights mapītes, kur salikt pieejamo, tad cilvēki raksta, piesakās. Viss forši,  bet tas viss likās par juceklīgu priekš sevis un citiem. Un zinu arī sevi, kam patīk savā nodabā paskatīt, izvēlēties, papētīt un labprātāk pasūtu interneta veikalā, nekā rakstu Instagram vēstules..

Nevaru noliegt, gribējās arī jaunus izaicinājumus un attīstības posmu savā mazā biznes ceļā. Atklāti sakot, jutos izsmēlusi sevi pa vecam, un kā svaigs gaiss bija nepieciešams ieviest kādus jauninājumus. Ļaut savai galvai strādāt jaunos virzienos. 

Izpētot šobrīd pieejamās mājas lapu būvešanas platformas, izvērtējot savus mērķus, apgriezienus utt. atlika vien tehniskais darbs kā salikt produktus, atrast piemērotāko dizainu, kas tāpat pēc tam tiek apdzīvots ar manu personisko redzējumu. Tikai un vienīgi pieķeršanās jautājums. Gribu teikt, ka šobrīd katram mazajam biznesam tikt pie savas mājas lapa ir vairāk kā vienkārši. Atliek tikai gribēt un izvērtēt esošo platformu piedāvājumu lieki nesarežģījot lietas.

Tādu nopietnības sajūtu tam visam iedeva gājiens uz banku ( neatceros, kad pēdējo reizi vispār bija ieplānota vizīte bankā), lai sakārtotu maksājumu sistēmu. Attēls no bankas apmeklējuma, kad noķēru to foršo sajūtu, ka top kas jauns un nebijis priekš manis. Tā teikt "reality check". 

Protams, radās arī man savas aizķeršanās, bet nekas tāds, kas nebūtu pārvarams ar kāpšanu pāri savam spītam un palīdzības lūgšanu. Jā, man nācās sev atgādināt, ka tam taču ir domāti klientu servisi, kam manas visas dienas galvassāpēs  ir tik vien kā 5min jautājums. Un problēma atrisināta.

Viss pārējais tīri tehnisks darbs  sameklējot attēlus vai uztaisot jaunus. Izdomāt kā strukturizēt utt. Liels prieks arī par šo bloga sadaļu- beidzot nav jāiekļaujas Instagram storiju īsos un kodolīgos teikumus. Var domāt un rakstīt paplašināti!  Gluži kā tajos laikos, kad sākās blogu ēra, un nebija jāizsakas 140 zīmēs.

Tā mana pieredze īsumā! Paldies, ka esi šeit, un, ka esi daļiņa no mana sirds darba. Novērtēju katru no Jums. 

Baiba